27.03.2017

Kas biroja darbiniekam ir jāliek uz pusdienu šķīvja?

Par spīti izplatītam pieņēmumam, ka biroja darbinieki patērē maz enerģijas, arī darbs pie datora var prasīt zināmus enerģijas resursus. Tomēr strādājot birojā, ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, ko liekam uz šķīvja. Lai saglabātu labsajūtu un slaidumu ikdienā arī sēdoša darba darītājiem, uztura speciāliste un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas biedre Daina Rusule skaidro, kam organisms patērē enerģiju un kas ir jāēd, lai justos labi.

Cilvēks patērē enerģiju, arī atrodoties miera stāvoklī, – pamata vielmaiņa patērē līdz pat 75% no kopējā saņemtā enerģijas daudzuma, kas nepieciešams, lai uzturētu organisma dzīvības funkcijas. Tāpēc ar ikdienas uzturu būtu pilnībā jāsedz pamata vielmaiņai nepieciešamais enerģijas daudzums, kā arī papildus cik katram individuāli nepieciešams, ņemot vērā arī nodarbošanos.

«Lai arī šķiet, ka biroja darbinieki patērē mazāk enerģijas nekā fiziska darba darītāji, tā tomēr gluži nav. Arī smadzeņu darbībai ir nepieciešamas daudz enerģijas. Daudziem jau ierasts uz iepakojuma meklēt kaloriju skaitu, kas apzīmē enerģijas daudzumu, cik daudz konkrētais produkts satur. Taču, rūpējoties par savu veselību un labsajūtu, būtu jādomā, lai uzņemtais uzturs satur ne tikai kalorijas, bet arī organismam nepieciešamas uzturvielas – saliktos ogļhidrātus, olbaltumvielas, veselīgos taukus, šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas. Tāpēc, ejot uz darbu, būtu vēlams somā iemest kādu augli, dārzeni vai riekstu, sēklu un žāvēto augļu maisījumu, ko pagrauzt otrajās brokastīs vai launagā. Savukārt slāpju remdēšanai ir ieteicams izvēlēties tieši ūdeni, jo saldināti dzērieni, it īpaši sēdoša darba veicējiem, «iet labumā» jeb pārvēršas par taukiem,» stāsta Daina Rusule.

«Vieni no mūsu veikalu pastāvīgajiem klientiem ir jaunieši un biroja darbinieki, kuri arvien biežāk izvēlas savā ikdienas ēdienkartē iekļaut svaigu, garšīgu un veselīgu pārtiku,» uztura speciālistes teikto papildina Linda Sietiņa, Narvesen Baltija mārketinga daļas vadītāja. «Lai arī daudziem ikdienā ir steidzīgs dienas ritms, pircēji kļūst arvien zinošāki par veselīgu uzturu un pat gadījumos, ja nav iespējas ieturēt kārtīgu maltīti, dod priekšroku veselīgām uzkodām. Piemēram, īpašu popularitāti pircēju vidū ir iemantojuši jogurti ar musli, kā arī augļi gan svaigā, gan sulu veidā. Savukārt sātīgākām maltītēm izvēlas olbaltumvielām bagātos turku zirņu un kuskusa salātus. Arvien lielāku uzmanību, īpaši iedzīvotāji, kuri nodarbojas ar sportu, pievērš produktiem ar lielāku olbaltumvielu daudzumu. Tas novērojams arī dzērienu iegādes paradumos – izvēlas tos, kas satur paaugstinātu proteīnu daudzumu.»

Cilvēka enerģijas patēriņš ir atkarīgs no dzimuma, vecuma, ķermeņa kompozīcijas, fiziskās slodzes, apkārtējās vides temperatūras un citiem faktoriem. Mainoties kādam no šiem apstākļiem, mainās arī enerģijas patēriņš. Piemēram, palielinoties fiziskajai aktivitātei vai pazeminoties apkārtējās vides temperatūrai, arī vielmaiņa darbosies raitāk. Tāpēc, piemēram, fiziska darba darītājiem, kam enerģijas patēriņš ir lielāks, ikdienā patērētās pārtikas daudzums būs lielāks. Viņi arī biežāk var atļauties ēst uzkodas starp ēdienreizēm.

Ikvienam diena jāsāk ar labām brokastīm. Tām jādod enerģija un sāta sajūta uz ilgāku laiku. Vislabākais brokastu ēdiens ir pilngraudu putra, muslis vai rupja maluma maizes šķēle ar piedevām, piemēram, rudzu maize ar vistu. Ja kārtīgas brokastis rīta stundās nav pa prātam, tad būtu ieteicams apēst vismaz kādu augli. Savukārt pusdienās būtu jāizvēlas maltīte, kur 50% ir dārzeņi, 25% olbaltumvielas saturoši produkti (gaļa, zivis, olas, pākšaugi vai kāds piena produkts) un atlikušie 25% – graudaugi vai kartupeļi. Vakariņas nav ieteicams ieturēt vēlu, tām jābūt vismaz 3 stundas pirms gulētiešanas, un tām ir jābūt vieglām, piemēram, zupa, omlete, salāti vai biezpiens.

Liela nozīme biroja darbā ir mēbelēm, pie kurām darbinieki strādā. Ērta darba galds, ērts krēsls, skapis, kam ērti piekļūt – tas ir svarīgi ne tikai darba efektivitātei, bet arī biroja darbinieku motivācijai censties. Piemēram, biroja galdi ir daudz un dažādi, taču ir liela starpība, vai tie ir lētie leišu galdi, kas izskatās pēc sveiciena no 80-tajiem, vai mūsdienīgi galdi no Itālijas, kuru estētisko pārākumu pamana un novērtē ikviens.

27.03.2017

Policisti no maluzvejnieku nagiem Sarkandaugavā izglābj 85 zivis

19.marta rītā Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Sarkandaugavā atrada un izņēma nemarķētu zvejas tīklu.

Izceļot 120 metrus garo tīklu, tajā konstatēja 85 dažādu sugu zivis, kuras nekavējoties atlaistas ūdenī. Nelegālais zvejas tīkls izņemts, un par notikušo sākta administratīvā lietvedība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgās atļaujas, aizliegtā vietā, aizliegtā laikā vai ar aizliegtiem zvejas rīkiem piespriež naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai bez tās.

27.03.2017

Raidījums: Daļa Baltijas jūras zivju ir bīstamas veselībai

Baltijas jūra ir viena no vispiesārņotākajām jūrām. Gandrīz sestā daļa jūrā dzīvojošo radību ir mirusi. Neskatoties uz to, zvejnieki jūrā dodas, un zivis, kas zvejotas Baltijas jūrā, ēdam. Vai tas ir bīstami, mēģināja noskaidrot LTV raidījums «4. studija».

Pārtikas un Veterinārā dienesta pārstāvis skaidro, ka no dažām zivīm tiešām vajadzētu izvairīties. Piemēram, Baltijas jūras lašiem un mencu aknām, kurās dioksīnu norma pārsniedz pieļaujamo.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece stāsta, ka dioksīnu un dzīvsudraba dēļ Baltijas jūras zivju lietošana uzturā nav ieteicama. Tas apstiprināts Somijas vides institūta pētījumā.

Bīstamākās organiskās vielas, kas atrodamas Baltijas jūras zivīs, ir dioksīni.

Arī intensīvās lauksaimniecības dēļ, Baltijas jūrā savairojušās aļģes, kuru dēļ cilvēkiem pat neiesaka peldēties, taču zivīm izvēles nav.

Jāatzīst gan, ka Latvijas veikalu plauktos Baltijas lasis ir reta parādība, lielākoties tiek tirgots Norvēģijas lasis.

Speciālisti gan saka, ka Baltijas jūras zivis varot salīdzināt ar kūpinājumiem, kuri esot tikpat kaitīgi.

27.03.2017

Mistika! Puzes ezerā masveidā bojā gājušas vienas sugas zivis

Pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ šonedēļ Ventspils novada Puzes ezerā konstatēta vienas sugas zivju masveida bojāeja, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

Nedēļas sākumā ezera apsaimniekotājs SIA «Puzes ezers» konstatējis, ka ūdenskrātuvē bojā gājušas vienas sugas zivis – ezera salakas. Divu dienu laikā mirušās zivis no ezera ūdeņiem izvāktas, un konstatēts, ka to apjoms bijis aptuveni viena tonna. Jauni zivju bojāejas gadījumi turpmākajās dienas vairs netika konstatēti.

Iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, VVD pārstāvji konstatējuši, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta, jo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Savukārt slāpekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Ja zivis būtu gājušas bojā piesārņojuma dēļ, tas būtu noticis arī ar citu sugu zivīm.

Bojāgājušo zivju paraugi nogādāti pārbaužu veikšanai institūtā «Bior», un sākotnējie analīžu rezultāti izslēdz bakterioloģiskos cēloņus. Patlaban pastāv versija, ka ezera salaku bojāeju izraisījusi kāda šai sugai specifiska slimība.

Puzes ezers ir nodots apsaimniekošanā SIA «Puzes ezers». Kā informēja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS), arī pašvaldība no savas puses piedāvājusi palīdzību – vienu strādnieku, kurš palīdzēja ezera apsaimniekotājam beigto zivju savākšanā.

«Lai gan VVD jau ir apliecinājis, ka ezerā nav konstatēts skābekļa trūkums un piesārņojums, mēs no savas puses arī vēl pasūtījām analīzes, lai drošības pēc vēlreiz par to pārliecinātos,» skaidroja Mucenieks, piebilstot, ka šo papildu analīžu rezultāti vēl nav saņemti. Lai gūtu lielāku skaidrību par zivju bojāejas iemesliem, piesaistīti arī institūta «Bior» speciālisti.

27.03.2017

Igaunijas glābēji Pērnavas līcī palīdz nokļūt krastā diviem makšķerniekiem no Latvijas

Igaunijas glābēji otrdien palīdzēja nokļūt krastā diviem makšķerniekiem no Latvijas, kuri plaisas ledū dēļ Pērnavas līcī pašu spēkiem krastā nonākt nespēja, informē Igaunijas policija.

Glābšanas centrs ap pulksten 17 saņēma informāciju par diviem zemledus makšķerniekiem no Latvijas, kas netiek nost no ledus netālus no Tahkurannas pagasta teritorijā esošā Sūrnas zemesraga. Vīrieši nespēja pārvarēt apmēram 300 metru no krasta esošo desmit metru plato plaisu ledū.

Pērnavas policijas iecirkņa jūras glābēji ar laivu nokļuva pie 43 un 36 gadus vecajiem vīriešiem, palīdzot viņiem nonākt krastā. Abiem Latvijas pilsoņiem medicīniskā palīdzība nebija nepieciešama.

Policija šogad Pērnavas līcī palīdzību sniegusi 13 makšķerniekiem no Latvijas. Pērn tādu bija septiņi.

Igaunijas policija ir izplatījusi brīdinājumu makšķerniekiem, ka ledus apstākļi Pērnavas līcī strauji mainās un kāpt uz ledus ir riskanti.

27.03.2017

Latvija izcīna sudraba godalgas Pasaules čempionātā zemledus makšķerēšanā

Latvijas komanda ir izcīnījusi sudraba godalgas Mazajā Baltezerā notikušajā Pasaules čempionāta zemledus makšķerēšanā, piekāpjoties tikai Ukrainai.

Kā liecina Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas apkopotie rezultāti, trešajā vietā aiz Latvijas ir palikusi Krievija, kas šodien apsteidza Lietuvas komandu.

Individuāli labāko rezultātu sasniedzis Dmitrijs Jeļisejevs no Krievijas, otrais bijis Deniss Novgorodskis no Ukrainas, bet trešais – Aldis Vārna no Latvijas.

Čempionāta rīkotāju pārstāve Evita Zeiļa iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja, ka Latvijas izlase šogad tika veidota citādi nekā ierasts, jo šajā makšķerēšanas sporta disciplīnā ir novērojama paaudžu maiņa un sportistu sekmes ir ļoti līdzīgas.

Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas valdes loceklis Normunds Grabovskis norādīja, ka, izvēloties izlases dalībniekus, šogad tika rīkotas trīs dienu atlases sacensības. Apkopojot pēdējos rezultātus, savu vietu izlasē izcīnīja kādreizējais Pasaules čempions zemledus makšķerēšanā Pēteris Lideris, kā arī Raimonds Kinerts, Krišjānis Lisovskis, Aldis Vārna, Aldis Voits un Māris Āriņš.

Zeiļa informēja, ka dalību pasaules čempionātā bez Latvijas bija pieteikušas ASV, Mongolija, Baltkrievija, Kazahstāna, Igaunija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Baltkrievija, Krievija, Ukraina un Lietuva. Katru valsti pārstāv sešu dalībnieku liela komanda, komandas kapteinis un tās pārstāvis. Sacensībās piedalās pieci dalībnieki no katras komandas.

Pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā tiek organizēts kopš 2001.gada, un Latvijas izlase ir piedalījusies visos posmos, izņemot 2013.gadu, kad sacensības notika ASV. Komandu vērtējumā divas reizes tika iegūtas zelta, trīs reizes sudraba un divas reizes bronzas medaļas, savukārt individuāli trīs reizes zelts un divas reizes sudrabs.

Pasaules reitingu tabulas kopvērtējumā no 2001.-2016.gadam Latvija patlaban ieņem trešo vietu, atpaliekot no Krievijas un Ukrainas, taču apsteidzot Lietuvu, Baltkrieviju, Poliju un citas komandas.

27.03.2017

Latvijā norisinās Pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā

Starptautiskā makšķerēšanas sporta federācija FIPSed jau trešo reizi Latvijai ir uzticējusi rīkot pasaules čempionātu zemledus makšķerēšanā, kas šogad norisinās no 24. līdz 26. februārim Mazajā Baltezerā.

Par spīti tam, ka ziemas Latvijā ir arvien neprognozējamākas, izvērtējot visus par un pret, čempionāta organizatori par pasākuma norises vietu jau sākotnēji izvēlējās Pierīgā esošo Mazo Baltezeru, cerot, ka ledus būs un tas būs pietiekami biezs un drošs, lai bez bažām uzņemtu starptautisko sacensību dalībniekus.

Latvijas izlase šogad tika veidota citādi nekā ierasts, jo šajā makšķerēšanas sporta disciplīnā ir novērojama paaudžu maiņa un sportistu sekmes ir ļoti līdzīgas.

Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas valdes loceklis Normunds Grabovskis stāsta: «Izvēloties izlases dalībniekus, šogad tika rīkotas trīs dienu atlases sacensības. Cīņa bija spraiga, jo katrā dienā sportisti sacentās divos posmos, katru 150 minūšu garumā, ar pusotras stundas pauzi starp tiem. Šāds saspringts un fiziski grūts atlases sacensību ritms bija izvēlēts, lai Latvijas izlasē šogad startētu paši spēcīgākie, taktiski, tehniski un psiholoģiski sagatavotākie sportisti, kuriem arī copes veiksme stāv blakus visbiežāk, jo jebkurā makšķerēšanas sporta disciplīnā ir vajadzīga arī veiksme. Atlases sacensības izvērtās ļoti saspringtas, līdz pat pēdējam posmam nebija skaidrs, kurš tiks izlasē un kurš šogad «paliks aiz strīpas».

Apkopojot pēdējos rezultātus, savu vietu izlasē bija izcīnījuši un Latviju pārstāvēs – Pēteris Lideris, Raimonds Kinerts, Krišjānis Lisovskis, Aldis Vārna, Aldis Voits, Māris Āriņš.

Dalību pasaules čempionātā oficiāli pieteikušas četrpadsmit ārvalstu komandas. Katru valsti pārstāvēs sešu dalībnieku liela komanda, komandas kapteinis un tās pārstāvis. Sacensībās piedalīsies pieci dalībnieki no katras komandas.

asaules čempionāts zemledus makšķerēšanā tiek organizēts no 2001. gada, un Latvijas izlase ir piedalījusies visos posmos, izņemot 2013. gadu, kad sacensības notika ASV. Komandu vērtējumā divas reizes tika pārvestas mājās zelta, trīs reizes sudraba un divas reizes bronzas medaļas, savukārt individuāli trīs reizes zelts un divas reizes sudrabs.

Jāatzīmē, ka Latvijas izlase var lepoties arī to, ka par pasaules čempioni divas reizes ir kļuvusi daiļā dzimuma pārstāve Rita Verza-Grabovska, tāpat divreiz pasaules čempiona titulu godam izcīnījis Pēteris Lideris.

Pasaules reitingu tabulas kopvērtējumā no 2001. līdz 2016. gadam Latvija šobrīd ieņem trešo vietu, atpaliekot no Krievijas un Ukrainas, taču apsteidzot Lietuvu, Baltkrieviju, Poliju un citas spēcīgas komandas.

Sekot līdzi četrpadsmitā pasaules čempionāta zemledus makšķerēšanā aktualitātēm var wifc2017.lv.

27.03.2017

Aizliegs peldēšanos un makšķerēšanu vairākās robežupēs

Lai nodrošinātu labāku valsts austrumu robežas aizsardzību, vairākām robežupēm tiks liegta piekļuve, tostarp makšķerēšana un peldēšanās tajās, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie grozījumi «Valsts robežas likumā», kurus otrdien, 11. oktobrī, skatīs valdība.

IeM informē – ja valsts robeža noteikta pa privātas upes, strauta vai kanāla vidu, tad valsts robežas josla gar Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas valsts robežu nosakāma no ūdensteces krotes vai krasta līnijas. Savukārt gadījumos, ja valsts robeža noteikta pa publiskas upes vidu vai noteikta pa ezeru, valsts robežas josla nav nosakāma vispār.

Šobrīd ārējā valsts robeža pa publiskām upēm ir noteikta 93,55 kilometru garumā, tajā skaitā Ludza (24 km garumā); Pernovka (10 km garumā); Zilupe (16 km garumā); Daugava (17 km garumā); Aktica (8,75 km garumā); Asūnīca (8 km garumā); Sarjanka (9,8 km garumā).

Ņemot vērā, ka Ludzai, Pernovkai, Zilupei, Daugavai, Akticai, Asūnīcai un Sarjankai uz ārējās robežas ir publiskas upes statuss, valsts robežas josla gar tām nav nosakāma, un līdz ar to gar tām nav piemērojams arī robežas likumā minētais valsts robežas joslas režīms. Tas sarežģī robežsardzes funkciju izpildi un robežsargi ir spiesti uzstādīt uzraudzības tehniskos līdzekļus (sensorus) tauvas joslās, kuras ir aizaugušas ar kokiem, krūmiem un zāli, kā arī vietās, kurās personu uzturēšanās nav aizliegta.

IeM arī norāda, ka pastāv riski – nelikumīga ārējās robežas šķērsošana un preču pārvietošana varētu tikt veikta, izmantojot Ludzas, Pernovkas, Zilupes, Akticas, Asūnīcas un Sarjankas upi. Minētos riskus veicina arī tas, ka vasarā Akticā, Asūnīcā, Sarjankā un Zilupē atsevišķi posmi izžūst pilnīgi vai arī minēto upju dziļums nepārsniedz 20 cm. Tāpat upju platums atsevišķos valsts robežas posmos ir tikai divi līdz deviņi metri, bet to tuvumā atrodas labi attīstīta un izveidota ceļu infrastruktūra.

Ministrija arī vērš uzmanību uz to, ka upju posmos nav noteikts vienāds to pieejamības statuss, piemēram, Zilupe posmā gar Latvijas – Krievijas valsts robežu (16 kilometri) ir publiski pieejama, savukārt posmā gar Latvijas – Baltkrievijas valsts robežu (8,3 kilometri) – nav publiski pieejama. Savukārt Latvijas – Krievijas – Baltkrievijas valsts robežu saskares punktā – Draudzības kurgānā – minētā iemesla dēļ ir noteikti divi režīmi, proti, vienai daļai no valsts robežas ir noteikts valsts robežas joslas režīms, bet otrai daļai šāda statusa nav un ir spēkā pierobežas joslas režīms. Ņemot vērā, ka katru gadu Draudzības kurgānā notiek publiski pasākumi, kurus organizē personas, kas pārstāv Krievijas un Baltkrievijas intereses, minēto režīmu atšķirība sarežģī robežsardzes uzdevumu izpildi.

Tā rezultātā gar šīm upēm tiks noteikta valsts robežas josla un ikvienai personai, kura tās vēlēsies izmantot savām vajadzībām, tas būs aizliegts, jo uz tām attieksies valsts robežas joslas režīms. Projekta regulējums neattieksies uz tām upēm, kas atrodas uz Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas valstu robežas (piemēram, Dienvidsusēja un Melnupe).

Tāpat valsts robežas joslu nav nepieciešamības noteikt pa Daugavu, jo tās īpašības veicina robežsardzes uzdevumu izpildi. Piemēram, Daugavu nav iespējams pārlēkt vai pārbrist – lai to šķērsotu, nepieciešams peldēt vai izmantot peldlīdzekli. Savukārt robežsardzes tehniskās iespējas ir pietiekamas, lai iespējamos robežpārkāpējus, šķērsojot Daugavu, piemēram, iepriekš minētajos veidos, varētu laikus konstatēt.