07.05.2016

Latvijas ūdenstilpēs šogad ielaidīs trīs miljonus zivju mazuļu

Lai plānveidīgi papildinātu zivju krājumus Latvijas ūdeņos, šogad vairāk nekā 70 ūdenstilpēs – ezeros, upēs, ūdenskrātuvēs un Rīgas līča piekrastē – 29 pašvaldības un piecas biedrības ielaidīs vairāk nekā 680 000 zivju mazuļu, kā arī 2,3 miljonus zivju kāpuru.

Kā informēja Zemkopības ministrijā, Latvijas ūdenstilpēs tiks pavairoti zandarti, līdakas, alatas, taimiņi, strauta foreles, ālanti un arī nēģi.

Kopējās izmaksas no Zivju fonda šim pasākumam 2016.gadā ir 194 400 eiro.

Zivju resursu papildināšanas aktivitātes finansētas no Zivju fonda pasākuma «Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana».

07.05.2016

Sākas spiningošanas sezona

Šodien tiek atklāta spiningošanas un zemūdens medību sezona, kas turpināsies līdz pat ledus uzsalšanai, kā arī tiek atļauta makšķerēšana no laivām, informēja SIA «ZZ Dats» pārstāve Vita Jekimova.

Bez jau atļautajām zivju sugām no 1.maija atļauts lomā paturēt līdakas – ne vairāk kā piecas, kuru minimālais pieļaujamais garums ir 50 centimetri, un alatas – ne vairāk kā vienu zivi, kuras minimālais garums – 30 centimetri.

Dodoties makšķerēt, līdzi jābūt derīgai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartei, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, kā arī dokumentam, kurš ļauj identificēt personu. Kartes numuru var arī nosaukt, uzrādot personu identificējošu dokumentu. Šīs kartes iespējams iegādāties specializētajos makšķernieku veikalos, Latvijas pasta nodaļās un arī elektroniski mājaslapā «makskeresanaskarte.lv».

Vietās, kur noteikta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības, papildus jāuzrāda derīga licence, kuru var iegādāties pie ūdenstilpes apsaimniekotāja vai elektroniski portālā «www.epakalpojumi.lv».

Portālā pieejamais pakalpojums «e-Loms» nodrošina iespēju iegādāties vairākas licences vienlaicīgi, katrai no tām norādot termiņu, ūdenstilpi un personu, kura licenci izmantos. Maksājumu par licenci var veikt, izmantojot internetbanku. Iegādāto licenci pircējs saņem īsziņas veidā uz norādīto tālruņa numuru, kā arī licence ir pieejama portālā. Nepieciešamības gadījumā licenci var izdrukāt papīra formātā.

Līdzās licenču iegādei portālā iespējams arī elektroniski reģistrēt noķerto lomu.

07.05.2016

Policija pie Babītes ezera aiztur maluzvejnieku

Aizvadītajā naktī ap plkst.1.30 netālu no Babītes ezera Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki aizturēja vīrieti, kurš nodarbojās ar nelikumīgu zvejniecību, radot zaudējumus aptuveni 3370 eiro vērtībā, pilsētas informācijas portāls Jurmala24.lv uzzināja Valsts policijā.

Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja policisti Babītes ezerā bija novērojuši jau iepriekš par maluzvejniecību aizturēta 1980. gadā dzimuša vīrieša aktivitāti. Veicot ezera novērošanu vairākas dienas, vakar, 14. aprīlī, īsi pirms pusnakts policisti pamanīja iepriekš minēto vīrieti, kurš ar laivu devies stingrā lieguma zonā Babītes ezerā. Pēcāk vīrietis atgriezies krastā un no laivas izvilcis tīklus ar zivīm. Vīrietis izvilkto lomu ielicis automašīnā un devies projām no notikuma vietas, taču policisti viņu turpat netālu aizturēja.

Aizturētais 1980. gadā dzimušais vīrietis atzina savu vainu nelikumīgajā zvejniecībā. Policisti vīrieša automašīnā atrada un konfiscēja tīklus 540 metru garumā. Tīklos bija noķertas 11 līdakas, taimiņš, septiņi līņi, divi vēži, kā arī aptuveni 70 kg citu sugu zivju, tostarp divas meža vimbas, asari, raudas, karūsas un pliči. Dabai radītais zaudējums ir aptuveni 3370 eiro, taču to vēl precizēs Valsts vides dienests.

Šobrīd Olaines iecirknī par zivju ķeršanu aizliegtā vietā un ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, ja tas izdarīts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ir uzsākts kriminālprocess.

Atsavinātās zivis šodien tiks nogādātas Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

07.05.2016

Sēnes, zivis un dārzeņi – produkti, ko bērni neēd

Lai gan lielākā daļa pieaugušo ēd teju visus pārtikas produktus, gandrīz 60% bērnu neēd sēnes, 28% bērnu ikdienas maltītēs atsakās no zivīm, bet 9% bērnu neēd dārzeņus, liecina aptauja.

Brokoļi, kāļi un sīpoli ir TOP3 dārzeņi, ko bērni nevēlas redzēt savos šķīvjos un atsakās tos ēst. Savukārt pieaugušo lielākā daļa labprāt šos dārzeņus ēd.

Līdzīgi ir arī ar piena produktiem – biezpiens, kefīrs un paniņas ir ierindoti starp nevēlamajiem produktiem bērnu ikdienas maltītēs. Tomēr arī pieaugušie nereti pieskaņojas savu atvašu izvēlei.

«Viss slinkums, ko mēs parādām bērniem ar savu piemēru, pāriet pie viņiem. Ja tu neskriesi, viņi neskries, ja tu sēdēsi dīvānā un grauzīsi čipsus, viņi darīs to pašu, jo viņi mācās no mums,» stāsta jaunās recepšu grāmatas «Bērni ēd!» autore Signe Meirāne.

Grāmatā apkopotas dažādu ēdienu receptes, kurus viegli pagatavot varēs bērni vieni paši vai kopā ar vecākiem. Grāmata veidota tā, lai ikviens padomātu par baltā cukura aizstāšanu ar brūno cukuru vai pat ar medu un sīrupu, lai biežāk ēstu graudaugus, lai izmantotu pašvārīto buljonu, bet, izvēloties saldumus, padomātu – vai vajag ko ātri nopirkt vai pagatavot pašam ar ievērojami mazāku cukura daudzumu.

«Katrā gadījumā tie ir ēdieni, ko var ēst gan vecāki, gan bērni, jo es uzskatu, ka visiem ir jāēd viens ēdiens. Kāds var neēst vienu vai otru sastāvdaļu, bet kopējai maltītei jābūt vienai, jo tikai tā rodas kopības sajūta, sapratne par sastāvdaļām un ēdienu,» aicina S.Meirāne.

07.05.2016

Palu šovs “Lido zivis Kuldīgā” pulcē daudz apmeklētāju

Palu šovs “Lido zivis Kuldīgā”, kas Kuldīgā norisinājās aizvadītajā sestdienā, 30.aprīlī, pulcēja ievērojamu apmeklētāju skaitu – daudzi izvēlējās sestdienu pavadīt, apskatot virs Ventas rumbas lidojošās vimbas, apmeklējot koncertus, izstādes un radošās darbnīcas, kā arī iegādājoties gardas un saimniecībā noderīgas lietas.

Kā pilsētas informācijas portālu Kuldiga24.lv informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska, aptaujātie kuldīdznieki sacīja, ka sajūta bijusi gandrīz kā pilsētas svētkos – ļaužu daudz un ielu malās garās rindās novietotas neskaitāmas svētku viesu automašīnas.

Lai gan nav iespējams precīzi uzskaitīt visus svētku viesus, pašvaldībai ir dati par Ventas rumbas apmeklētāju skaitu upes labajā krastā jeb Pārventā, jo kopš pērnā rudens darbojas lāzerskaitītājs tūristu uzskaitei. Kā pastāstīja Kuldīgas Aktīvās atpūtas centra direktors Artis Gustovskis, sestdien, 30.aprīlī, ar šo ierīci saskaitīti 5700 rumbas apmeklētāji, bet svētdien, 1.maijā – 2900. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidējais apmeklētāju skaits brīvdienā, kas svārstās ap 1500 cilvēkiem.

Iepriecina arī dati par aprīli kopumā – lāzerskaitītājs šajā mēnesī reģistrējis 24 000 apmeklētāju, lai gan aktīvā tūrisma sezona vēl tikai sāksies. Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs plāno drīzumā iegādāties un uzstādīt vēl vienu lāzerskaitītāju novietošanai upes kreisajā krastā, netālu no Kuldīgas novada muzeja.

Arī tirgotāju interese par tirgošanos palu šova laikā bija iespaidīga – kopumā Kuldīgas ielās un Pilsētas dārzā savu preci un pakalpojumus piedāvāja vairāk nekā 200 tirgotāju. Tirdzniecību svētkos organizēja SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi”.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa pateicas kuldīdzniekiem un Kuldīgā strādājošajiem uzņēmējiem par viesmīlību un atsaucību, uzņemot pilsētā daudzos svētku viesus, kā arī saka paldies visiem tiem, kuri piedalījās svētku rīkošanā, it īpaši Kuldīgas kultūras centram, Kuldīgas Aktīvās atpūtas centram, Kuldīgas novada muzejam, Kuldīgas Galvenajai bibliotēkai un SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi”.

Kā jau iepriekš ziņots, sestdien, 30.aprīlī, Kuldīgā ar vērienīgu palu šovu “Lido zivis Kuldīgā” atklāja jauno tūrisma sezonu. Pasākums norisinājās jau divpadsmito reizi, un tas ir vienīgais šāda veida pasākums Latvijā. Gadu simtiem vimbas pavasaros dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot mutuļojošo Ventas rumbu – Eiropas platāko (249 m) ūdenskritumu. Pirms 300 gadiem hercoga Jēkaba laikā kuldīdznieki izdomāja unikālu zivju ķeršanas metodi – uz rumbas novietojot zivju ķeramos grozus. To dēļ Kuldīgu sāka dēvēt par pilsētu, kur zivis ķer gaisā.

07.05.2016

Kuldīga aicina uz palu šovu «Lido zivis Kuldīgā»

Sestdien, 30. aprīlī, visi ceļi vedīs uz Kuldīgu, kur ar vērienīgu palu šovu «Lido zivis Kuldīgā» atklās jauno vasaras tūrisma sezonu. Daudzveidīgajā pasākuma programmā kaut ko sev interesējošu atradīs ikviens. Paralēli pasākumam ikviens tā dalībnieks varēs baudīt unikālus dabas skatus, vērojot vimbu augstlēkšanas paraugdemonstrējumus pie Eiropas platākā ūdenskrituma – Ventas rumbas.

Visagrāk – jau no sešiem rītā – uz cīņu par dižo lomu – «Planējošo vimbu» – pulcēsies makšķernieki. Kam makšķerēšana neiet pie sirds vai makšķere aizmirsusies mājās, no plkst. 11:00 var doties uz pasākumiem Pilsētas dārzā, skvērā pie «Kūravas» un citviet pilsētā.

Kam patīk stāstīt un klausīties stāstus, no plkst. 12:00 jādodas uz jubilejas – jau 10. Kurzemes stāstnieku festivālu «Ziv zup» pie Kurzemes kultūras mantojuma centra «Kūrava», kur notiks zivju zupas vārīšana, stāstot stāstus. Šoreiz pasākumā īpašie viesi būs Latvijas kalēju brālības meistari, kas rādīs savas amata prasmes. Kad zupa būs izvārīta, katrs varēs nopelnīt porciju apmaiņā pret stāstu.

Ar zivju gardumiem varēs mieloties arī Pilsētas dārzā, kur ar zivju zupu, līdz grāpim dibens pliks, cienās labākās zupas meistares no Kuldīgas novada muzeja. Būs iespējams iesaistīties suši darbnīcā un šo gardo ēdienu arī nogaršot, bet līdzņemšanai kādu zivi varēs iegādāties zivju tirdziņā. Mielošanos un tirgošanos ar zivīm jautrāku darīs orķestru un folkloras kopu, kā arī no tuvienes un tālienes sabraukušu deju kolektīvu uzstāšanās.

Tiem, kuri tīko uzzināt ko vairāk par vidi mums apkārt, jādodas uz vides izziņas piestātnēm, kur varēs iepazīt lielākas un mazākas zivis, kā arī ūdensputnus, paviesoties pie bebra, ūdensžurkas un seska, kā arī iemēģināt roku zvīņspiedē sadarbībā ar Grafikas studiju.

Savukārt tūristu vilinātāji stāstīs, rādīs un piedāvās, ko skaistu šogad skatīt, darīt, mēģināt. Tūristu un ceļotāju lenktuvē gaida spēles un atrakcijas «Ainiņas briežu dārzā», būs iespēja izcept sklandraušus, izšaut ar loku, izpūst savu stikla burbuli, izgatavot sveci vai nozīmīti, nogaršot izslavēto Padures muižas klēts koču ar cūkas šķiņķi jeb klētnieka Kriša pusdienas, bet senās pils pagrabā degustēt Kuldīgas pusē tapušo Smilškalnu vīnu.

Vēl palu šovā kopā ar Kuldīgas skautiem varēs pārbaudīt savu drosmi, veiklību un atjautību, iemēģināt ūdensbumbas, izgatavot svilpaunieku vai vēja zvanus, bet dzelzs nervu īpašnieki varēs izbaudīt atrakcijas «Elektriskā zivs», «Zivjblieznis» un «Skrejzivju rene». Katram, kurš to vēlēsies, būs iespēja darboties dažādās radošajās darbnīcās un akcijās. Neiztrūkstoši darbosies arī pavasara tirdziņš, kurā būs iegādājamas gan ēdamas, gan dzīvē un saimniecībā noderīgas preces.

Plkst. 14:00 Kuldīgas novada muzejā visi aicināti uz izstādes «Krāsu erotika» atklāšanu un tikšanos ar mākslinieci Edīti Pauls–Vīgneri. Darbi tapuši 2015. gadā un veidoti māksliniecei netipiskā tehnikā. Tos, kurus saista izstādes, rosinām apmeklēt arī divas citas izstādes, kas pavasara palu šova laikā būs skatāmas Kuldīgas Mākslas namā. 1. stāvā būs skatāma Baibas Rubines personālizstāde «ABREAKCIJA», savukārt 3. stāvā skatāma ungārietes Bernadetas Alpernas izstāde «Akmeņu otra dzīve» – Alpernas fotogrāfiju sērija par sinagogu ēkām, kas mūsdienās tiek izmantotas citiem mērķiem. Mākslas nams sestdien būs atvērts no 10:00 līdz 16:00, bet svētdien – no 12:00 līdz 15:00.

Savukārt plkst. 16:00 Sv. Katrīnas baznīcā koncertā «Dzīvības ūdens» uzstāsies Kristīne Adamaite (ērģeles) un Artis Sīmanis (saksofons), izpildot J.S.Baha, Š.M.Vidora, R.Jermaka, P.Vaska, U.Prauliņa un A.Selicka mūziku.

Vakarpusē visi ballēties gribētāji aicināti uz Kuldīgas kultūras centru, lai līksmotos un dancotu «Kadriļas ballītē» kopā ar folkloras kopu «Dandari». Bet, kad satumsīs, plkst. 22:30 uz brīvdabas kino sezonas atklāšanu aicina «Goldingen Knight Cinema», izrādot animācijas filmu «Ness un Nesija».

Vēl atgādinām, ka nepagurstoši kuldīdzniekus un pilsētas viesus turpina vizināt Kuldīgas tūristu vilcieniņš Ludis jeb «Goldingen Train». Vairāk par tā kursēšanas laikiem atradīsiet vilcieniņa facebook lapā https://www.facebook.com/goldingentrain/?fref=ts . Gardu maltīti iespējams baudīt kādā no omulīgajiem Kuldīgas krodziņiem, bet naktsmājas atrast var kādā no viesnīcām vai apartamentiem. Par naktsmājām un ēdināšanas iestādēm vairāk informācijas var atrast www.visit.kuldiga.lv

Detalizēta pasākuma programma – mājaslapā www.kuldiga.lv.

Kuldīdznieki zina – pavasaris iestājas tad, kad virs Ventas rumbas, mugurām zaigojot, sāk lidot zivis. Gadu simtiem vimbas pavasaros dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot mutuļojošo Ventas rumbu – Eiropas platāko (249 m) ūdenskritumu. Pirms 300 gadiem hercoga Jēkaba laikā kuldīdznieki izdomāja unikālu zivju ķeršanas metodi – uz rumbas novietojot zivju ķeramos grozus. To dēļ Kuldīgu sāka dēvēt par pilsētu, kur zivis ķer gaisā. Zivis ceļojumā pavada arī vasaras tūrisma sezonu atklājošs palu šovs «Lido zivis Kuldīgā», kas tiek rīkots aprīļa beigās un ir vienīgais šāda veida pasākums Latvijā.

Ticējums: kas palu šovā Kuldīgā nav bijis, tas pavasari nav pamanījis!

02.04.2016

Makšķernieka veiksme – iespaidīga izmēra spoguļkarpa

Otrdienas, 2. jūnija, vakars Tērvetes ūdenskrātuvē, ko apsaimnieko AS «Latvijas valsts meži»,  necerēti veiksmīgs copei izdevies  makšķerniekam, kuram  laimējies izvilkt no rāmajiem ūdenstilpes ūdeņiem 9,60 kg smagu un 86 cm brangu spoguļkarpu.

«Ir man gadījušies palielāki brekši un arī līņi, bet tik iespaidīga izmēra zivs manā  nebūt garajā makšķernieka karjerā ir pirmoreiz, turklāt – necerēti! Tikai tad, kad karpa bija izcelta krastā, apjautu – jā, tā tik ir zivs! Pašam par šo lomu ir milzīgs prieks, tas tiešām bija kaut kas negaidīts,“ savos iespaidos dalās laimīgais makšķernieks Helmuts.

Makšķernieks arī atzina, ka jo īpaši necerēts šis ievērības cienīgais loms ir bijis tāpēc, ka pirms copes zivis piebarojis vien ar rupjmaizi, un arī makšķere esot bijusi salīdzinoši vienkārša – pludiņa ar 0.25 mm auklu, kā ēsmu izmantojot slieku.

Turpinot dalīties iespaidos, Helmuts atzina, ka tikai uz copes beigām, kad grasījies jau teju doties mājup un vēl pēdējo reizi vēlējies pārbaudīt, vai uz āķa nav kas uzķēries, viņš sapratis, ka šis vakars nebūs tukšā. Makšķernieks atzina, ka cīniņš ar lielo zivi nav bijis no vienkāršajiem – aukla labu brīdi tika raustīta, arī makšķeres aprīkojums neesot bijis aprēķināts tik varenam lomam, un dažbrīd šķitis, ka lielā karpa cīņu uzvarēs.  Tomēr, palīdzot makšķerniekiem no blakus laipām, lielā karpa tika izvilkta krastā.

Tērvetes ūdenskrātuves ūdeņi ir bagāti ar ievērības cienīga izmēra zivīm –  to pārliecinoši apliecina  makšķernieku izvilktie lomi un to izmēri. Tā arī maijā izvilkta branga, 9,43 kg liela karpa, un arī līdakas te mīt varenas  – pagājušajā mēnesī izmānītas vairākas, no kurām smagākā bijusi 10,2 kg.

02.04.2016

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju iecienītākie vaļasprieki

Latvijas iedzīvotāju iecienītākie vaļasprieki, ar kuriem viņi arī lepojas, ir grāmatu un žurnālu lasīšana, ceļošana, kā arī sēņošana un ogošana, liecina «Lāčplēša alus darītavas» un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Ceturtajā vietā ierindojas dārza un lauku darbi, tad seko teātra apmeklējums, kulinārija un ēst gatavošana, koncertu apmeklēšana, braukšana ar velosipēdu un krustvārdu mīklu minēšana, savukārt devītajā vietā ierindojas fotografēšana un kino, bet vaļasprieku topa desmitnieku noslēdz peldēšana.

«Lāčplēša alus darītavas» pārstāve Inese Lielpinka minēja, ka novusu, kas ir Latvijā radīta spēle, par savu vaļasprieku uzskata tikai 4% iedzīvotāju. Lai arī starp topa desmit vaļaspriekiem nav minēti nekādi sporta veidi, tomēr aptauja parāda, ka iedzīvotāji ir gana sportiski, jo gandrīz 60% atzīst, ka vismaz reizi nedēļā sporto vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, bet gandrīz katrs desmitais to dara katru dienu.

Latvijas iedzīvotāju vaļasprieku vidū ir arī galda un prāta spēļu spēlēšana, pirts lietas, rokdarbi, medības un makšķerēšana, izstāžu apmeklēšana, dziedāšana un dejošana, sporta spēļu apmeklēšana, iepirkšanās, gleznošana un zīmēšana un citi.

SKDS vadītājs un sociologs Arnis Kaktiņš atzinīgi vērtē to, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir vaļasprieks un viņi ar to lepojas, bet tajā pašā laikā aptauja parāda to, ka laiks, ko cilvēks velta savam vaļaspriekam, iet mazumā.

Ar grāmatu lasīšanu nodarbojas kā sievietes, tā arī vīrieši, taču abu dzimumu starpā šim vaļaspriekam ir liela atšķirība. Grāmatas un žurnālus lasa un ar to lepojas 54% sievietes un tikai 31% vīriešu. Ceļošana kā vaļasprieks ir 40% sievietēm un 35% vīriešu, sēņošana un ogošana – 35% sievietēm un 31% vīriešu, savukārt lauku un dārza darbi kā vaļasprieks ir 32% sieviešu un 24% vīriešu.

No vecuma grupām ar grāmatu lasīšanu visvairāk nodarbojas iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem attiecīgi 53%, bet pozitīva tendence ir jauniešu vidū, jo vecumā no 18 līdz 24 gadiem grāmatas un žurnāla lasīšana kā vaļasprieks ir 42%, akcentēja Kaktiņš.

Visbiežāk, proti, katru vai gandrīz katru dienu, grāmatas lasa sievietes – 29% pretstatā vīriešiem – 16% un krievvalodīgie – 29% pretstatā 19% latviešu. Vērojama arī korelācija starp vecumu un grāmatas lasīšanas biežumu – jo cilvēks vecāks, jo lielāka iespējamība, ka viņš grāmatas lasīs biežāk.

Sociologs informēja, ka gandrīz puse respondentu uzskata sevi par mājās sēdētājiem, kas dod priekšroku pēc darba pavadīt laiku mājās. Tai pašā laikā iedzīvotāji to apzinās un atzīst, ka vēlētos vairāk laika veltīt savu hobiju attīstīšanai, turklāt gandrīz puse vēlētos vairāk laika veltīt tieši sportošanai.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gados jaunāki un turīgāki cilvēki vairāk un biežāk pavada laiku kopā ar draugiem, bet katrs ceturtais respondents atzīst, ka viņam patīk algotais darbus un viņš to sauc arī par savu vaļasprieku.

Aptauja tika veikta no 12.februāra līdz 16.februārim, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 respondentus.

Psihoterapeite Aina Poiša uzskata, ka vaļasprieki cilvēka dzīves laikā var mainīties, jo dažādos dzīves posmos cilvēkam saistošas un interesantas šķiet dažādas lietas. Tomēr savs vaļasprieks būtu jāatrod katram, jo tas spēj sniegt prieku cilvēkam un, ja cilvēks ir priecīgs un apmierināts ar sevi, tad viņš jau daudz veiksmīgāk spēj komunicēt ar apkārtējiem cilvēkiem.

Lai pievērstu cilvēku uzmanību veltīt laiku saviem vaļaspriekiem, «Lāčplēša alus darītava» īsteno kampaņu «Brīvā laika varoņi». Kampaņas laikā ar speciāli izveidotu videofilmu un aktivitātēm sociālajos tīklos iedzīvotāji tiks aicināti apzināties vaļasprieku lomu kvalitatīvas dzīves nodrošināšanā un vairāk laika veltīt sev, draugiem un ģimenei, nododoties kopīgiem hobijiem.

Kampaņas laikā tiek rīkots arī konkurss sociālajā tīklā «Facebook», kurā ikviens var iesūtīt fotogrāfijas un video ar savu brīvā laika pavadīšanas veidu. Autors, kurš būs saņēmis visvairāk balsu «Facebook» balsojumā, saņems 1000 eiro balvu savam hobijam.

02.04.2016

Liepājas kafejnīcas un restorāni aicina nobaudīt īpašu zivju ēdienus

Līdz 21.februārim Liepājas kafejnīcas un restorāni par godu Stinšu svētkiem, kas norisināsies 13.februārī, piedāvā īpašu zivju ēdienkarti, kuru aicināts nobaudīt ikviens liepājnieks un pilsētas viesis.

Kā pilsētas informācijas portālu Liepaja24.lv informēja Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja Mārketinga speciāliste Linda Punga, Liepājā, kā piejūras pilsētā, nozīmīgu lomu ieņem zvejniecība un makšķerēšana. Uzsverot šo piejūras pilsētas identitāti, Liepājas restorāni un kafejnīcas piedāvā daudzveidīgu, lielākoties tuvējā apkārtnē audzētu un zvejotu, zivju ēdienkarti.

Lai iepriecinātu ikvienu gardēdi un zivju ēdienu cienītāju, katrs restorāna un kafejnīcas šefpavārs īpaši piedomājis pie Stinšu svētku ēdienkartes, lai sniegtu neaizmirstamu garšu piedzīvojumu.

02.04.2016

Pirmajā lašu zvejas lieguma dienā no Daugavas izceļ puskilometru zvejas tīklu

Jau pirmajā lašu zvejas lieguma dienā, 1.oktobrī, policijas darbinieki no Daugavas ūdeņiem izcēluši nelegālo tīklu puskilometra garumā, TVNET informēja Rīgas domē. Lašu nārsta laikā pašvaldības policija apņēmusies pastiprināti kontrolēt zvejas noteikumu ievērošanu.

Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki uzsākuši pastiprinātu iekšējo ūdeņu kontroli un regulāros reidos sekos rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanai.

Policija atgādina – Ministru kabineta noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos aizliedz atrasties ar nelicenzētiem zvejas rīkiem tiešā ūdenstilpes tuvumā. Konstatējot rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpumu, pārkāpējs tiek saukts pie administratīvās atbildības, par ko draud naudas sods no 280 līdz 700 eiro un zvejas rīku un iegūto zivju, kā arī peldošo līdzekļu ar aprīkojumu konfiskācija.

Papildus tam, maluzvejniekam jāsedz zivju resursiem nodarītais zaudējums. Ja zivju resursiem nodarītais zaudējums ir būtisks, var iestāties arī kriminālatbildība.

Pašvaldības policija pateicas iedzīvotājiem par līdzšinējo sadarbību un aicina par pamanītiem iespējamiem zvejniecības vai makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem Rīgas teritorijā ziņot Pašvaldības policijai pa tālruņiem 28365842, 67518202 vai rakstot uz e-pasta adresi «rpp.ugcan@riga.lv».